Satversmes tiesa izskatījusi lietu par izglītības valodu privātskolās

2024.gada 15.marts, papildināts 16.aprīlī, 16.maijā un 11.jūlijā

2024.gada 19.martā, 5., 10., 12., 16.aprīlī un 6. jūnijā Satversmes tiesa mutvārdu procesā izskatīja lietu  Nr.2022-45-01 „Par Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļas, pārejas noteikumu 102. punkta 1. apakšpunkta un 2022. gada 29. septembra likuma „Grozījumi Izglītības likumā” 1., 5. un 6. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam”.

Lieta Satversmes tiesā ir ierosināta pēc divu mazākumtautību bērnu, kuri apmeklē privātās izglītības iestādes (skolu un bērnudārzu) konstitucionālajām sūdzībām. Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Satversmes 112. pants (tiesības uz izglītību) un 114.pants (mazākumtautību tiesības) ir jāpiemēro atbilstoši Latvijai saistošiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, jo īpaši Vispārējai konvencijai par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuras 13.pants paredz personu, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, tiesības izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Savukārt mazākumtautību bērniem ir tiesības iegūt izglītību šādās nacionālo minoritāšu izveidotajās un vadītajās privātajās izglītības iestādēs savā valodā.

Privātajās mazākumtautību skolās valstij ir galvenokārt negatīvs pienākums neiejaukties šo pamattiesību uz izglītību realizācijā, jo izglītības procesu organizē privātskola un finansē bērnu vecāki, nevis valsts. Šī ir būtiska atšķirība starp valsts un pašvaldību izglītības iestādēm, kur valstij ir pozitīvs pienākums nodrošināt (organizēt un finansēt) kvalitatīvu izglītību, un privātajām izglītības iestādēm.

Apstrīdētajās normās ietvertā prasība izglītību privātajās mazākumtautību skolās nodrošināt vienīgi valsts valodā atņem pamattiesību pašu būtību, liedz iegūt izglītību savās, pašu organizētajās un finansētajās mazākumtautību privātajās izglītības iestādēs savā valodā. Tāds pamattiesību ierobežojums, kas atņem tiesību pašu būtību, nevar tikt atzīts par samērīgu.

Satversmes tiesa pieņēma spriedumu 2024.gada 11.jūlijā, atzīstot, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzējus Satversmes tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Satversmes tiesas sēžu videoieraksti ir pieejami Satversmes tiesas Youtube kontā 

Satversmes tiesa izskatījusi lietu par Imigrācijas likuma normām

2023.gada 27.decembris, papildināts 2024.gada 16.janvārī un 15.februārī

2024.gada 9., 11., 15. un 16.janvārī Satversmes tiesa mutvārdu procesā izskatīja lietu Nr.2023-014-0106 “Par Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkta un 2022. gada 22. septembra likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” 5. panta, ciktāl ar to izslēgts Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8. punkts, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 96. pantam, kā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. protokola 4. pantam”.

Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta, pamatojoties uz Krievijas pilsoņu – bijušo nepilsoņu - , kuriem bija izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, konstitucionālajām sūdzībām. Apstrīdētās normas paredz, ka pastāvīgās uzturēšanās tiek anulētas, savukārt, lai iegūtu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, jākārto valsts valodas pārbaudījums un jāizpilda citi nosacījumi. Konstitucionālo sūdzību iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās Imigrācijas likuma normas neatbilst Satversmes 96.pantam, jo nesamērīgi ierobežo tiesības uz ģimenes dzīvi un privāto dzīvi, kas ietver arī saikni ar sabiedrību, kā arī Satversmes 91.pantam, jo nostāda Krievijas pilsoņus nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem ārzemniekiem, kuri arī ieguvuši pastāvīgās uzturēšanas atļaujas kā bijušie Latvijas nepilsoņi. Tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kas izriet no Satversmes 1.panta, jo pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tika izsniegtas uz nenoteiktu laiku un to saņēmēji varēja paļauties, ka varēs dzīvot Latvijā. Apstrīdētās normas neatbilst arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. protokola 4. pantam, kas aizliedz ārzemnieku kolektīvu izraidīšanu.

Satversmes tiesa tomēr atzina, ka Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkts atbilst Satversmei.

Četras konstitucionālās sūdzības iesniedzējas – cienījama vecuma kundzes no Daugavpils, kas Latvijā nodzīvojušas visu mūžu un pirms daudziem gadiem izšķīrušas par Krievijas pilsonību, lai ātrāk saņemtu vecuma pensiju, - Satversmes tiesas lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Satversmes tiesas informācija

Satversmes tiesas sēžu videoieraksti ir pieejami Satversmes tiesas Youtube kontā 

Satversmes tiesa atzīst palīdzību vistrūcīgākajām personām par neatbilstošu Satversmei

2023.gada 22.augusts, papildināts 5.septembrī un 5.oktobrī

2023.gada 5.oktobrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr.2022-34-01 “Par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam”. Satversmes tiesa atzina, ka minimālo ienākumu slieksnis, kas noteikts atbilstoši apstrīdētajām normām, kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina ikvienai trūcīgai personai iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, jo garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmērs kopā ar citiem atbalsta pasākumiem nenodrošina Satversmes tiesas iepriekšējos spriedumos atzīto pamatvajadzību - pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības un pamatizglītības, kā arī iespējas piedalīties sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē - apmierināšanu.

Ar pieteikumu par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma un likuma “Par sociālo drošību” normu neatbilstību Satversmes 1. un 109. pantam Satversmes tiesā vērsās divdesmit 13.Saeimas deputāti. Viņi norādīja, ka ar minētajām likuma normām noteiktais minimālo ienākumu slieksnis 109 euro pirmajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām nav atbilstošs Satversmes 109. pantam, kas paredz ikviena ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos, kā arī sociāli atbildīgas valsts principam. Pieteikumā arī uzsvērts, ka likuma normu pieņemšanā ir pārkāpts labas likumdošanas princips, jo Saeima nav ņēmusi vērā tos secinājumus sociālo tiesību jomā, kurus Satversmes tiesa jau izdarījusi spriedumos lietās Nr. 2019‑24‑03 un Nr.2019‑25‑03, atzīstot noteikto minimālo sociālo aizsardzību par neatbilstošu Satversmei. 

Satversmes tiesa izskatīja lietu 2023.gada 28. augusta un 5.septembra sēdēs ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Ņemot vērā to, ka jau pēc lietas ierosināšanas Saeima grozīja apstrīdētās normas, pieteikuma iesniedzējs lūdza Satversmes tiesu vērtēt arī pašlaik spēkā esošās normas, kas paredz minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi, kā rezultātā minimālo ienākumu slieksnis ir aprēķināts 125 euro un 87,5 euro attiecīgi. Pieteikuma iesniedzēju lietā pārstāvēja zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Šis spriedums ir īpaši būtisks ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tas turpina Satversmes tiesas 2020.gada spriedumos lietās Nr.2019-24-03, Nr.2019-25-03, Nr. 2019-27-03, Lietā Nr.2020-07-03 jau izteiktos secinājumus un nosprauž tos pamatpienākumus, kādi ir jāievēro likumdevējam sociāli atbildīgā valstī.

Satversmes tiesas informācija

Satversmes tiesas sēžu videoieraksti ir pieejami Satversmes tiesas Youtube kontā